Memuāri. Karikatūra 03/11/2025 CTXT
Spānijā gandrīz mēnesi pēc grāmatas iznākšanas Francijā pārdošanā nonākusi Spānijas spilgtā vīra memuāru grāmata ar nosaukumu "Huans Karloss I. Izlīgums", uz kuras vāka redzama 150 gadus sena fotogrāfija. Izlīgums" ir nonācis pārdošanā Spānijā gandrīz mēnesi pēc tā publicēšanas Francijā.
Nav vajadzības to lasīt, nemaz nerunājot par pirkšanu, jo vairāku valstu plašsaziņas līdzekļi jau ir labi atspoguļojuši autohagiogrāfijas desaināko daļu. Taču tajā nav nekā jauna, ja neskaita baumas, ka viņš sevi uzskata par"vienīgo spāni, kurš pēc gandrīz 40 nostrādātiem gadiem nesaņem pensiju".
Starp daudzajiem ēnainajiem darījumiem ir arī sīkums, ka viņš saņēma 100 miljonus dolāru no Saūda Arābijas karaļa Abdullas neilgi pēc tam, kad bija uzsācis sejas uzlabošanas kampaņu un piespraudis viņam Zelta rūnu (Zelta rūna ir karaļnama raksturīgā dāvana, viņiem dāvanu skapī noteikti ir tūkstošiem).
Runājot par 100 kilogramu izciršanu apmaiņā pret nezin ko, Juanca teica, ka tā bijusi "dāvana" (ko viņš toreiz apstiprināja Korinai, savai "mīļotajai") un ka viņš nav zinājis, "kā no tās atteikties", tāpat kā no daudzām citām"mazām dāvaniņām", ko viņš bija sakrājis. Viņš arī norādīja, ka šī nauda bija paredzēta, lai nodrošinātu viņa pensiju un tamlīdzīgi, līdzīgi kā kāds, kurš slēdz pensiju plānu vai krāj dažus eiro cūciņā.
Šis parazīts ir tik somatisks, ka Spānija bija viņa kortijo, ka viņš tik dabiski un bezkaunīgi stāsta par savām mahinācijām, ka tas ir biedējoši.
Ziloņu slepkava kā labs autors arī devās interviju tūrē, lai popularizētu savu izdomāto romānu. Vienā no tām raidījumā France 3 viņš pateica kaut ko, kas nav nekas vairāk kā anekdote, kurai vajadzēja viņu padarīt "labu" vai "jauku", un beigās viņš izskatījās kā ass. vai simpātisks un beigās izskatās kā ass.
Pēc Huankas teiktā, slepkava un diktators Ausgusto Pinočets, kurš Spānijā ieradās pēc sava slepkavnieciskā kolēģa un diktatora Fransisko Franko nāves, sacīja viņam, kad viņi brauca ar automašīnu: "Jūsu Augstība, jums jādara tāpat kā Franko, jums jādara tieši tas pats." Kā stāsta emeritus:"Es viņam atbildēju: "Jā, jā, protams", bet pēc tam es darīju to, ko spāņi patiešām gribēja". Īsāk sakot, viņam nepietika drosmes stāties pretī Pinočetam un pateikt viņam, lai viņš iet pie velna, tā vietā viņš rīkojās kā slepkavas cicerons.
Par Huankas simpātijām pret Franko nav nekādu ziņu, lai gan daži cilvēki tagad uzskata, ka ir atklājuši šo pulveri. Viņš to jau vairākkārt bija atzinis.
Huans Karloss nekad nav nepārprotami norobežojies no savas mantojuma frankosisma saknēm, jo, pirmkārt, viņš nevarēja un negribēja to darīt. Tāda jau dažiem ir vēsturiskā "atmiņa", tai ir neizskaidrojamas nepilnības, kad runa ir par diktatora pakaļas ēšanu.
Bet ne tikai tas. Kad Franko vēl nebija galīgi miris, jaunais Huans Karloss bija pilns komplimentu par viņu.
Juanca 1970. gadā intervijā Šveices televīzijai (šis tautas puisis nezināmu iemeslu dēļ bieži brauca uz Šveici). No 1973. gada viņš jau bija iesaistīts Saūda Arābijas naftas biznesā.
Un, protams, var teikt, ka tā tas tolaik bija, ka jebkurš varēja riskēt un tā tālāk. Tāpēc Spānijas labā viņam nācās zvērēt uzticību frankosismam un lojalitāti Nacionālās kustības principiem.
Dažas desmitgades pēc diktatora pakaļkājas ēšanas Huanka stingri turējās pie Franko mandāta un emocionāli atcerējās pēdējo laizīšanu*, ko viņš viņam deva uz nāves gultas, dienu pirms nāves.
"Dienu pirms nāves Franko paņēma manu roku un teica: "Jūsu Augstība, viss, ko es no jums lūdzu, ir saglabāt Spānijas vienotību".
*Skats no 2015. gada Miguela Kurtuā dokumentālās filmas "Es, Huans Karloss I, Spānijas karalis".
Taču tas viss ir vairāk nekā novecojis, tāpēc NVS jau sešus gadus plebejiem neprasa jautājumu par monarhiju, pārmantojot labos ieradumus nekaitināt cilvēkus.
Izlīgums neatbilst tā nosaukumam, jo, lai izlīgums varētu pastāvēt, ir jāpiedalās visām pusēm. To nevar pasludināt un piespriest vienpusēji. Tas pat nav aicinājums uz izlīgumu. Tā ir vēl viena spekulanta kaprīze, kurš pārņēma varu no francisma un pierada pie tās apklusinātās un nomāktās Spānijas, par kuras mantinieku un jauno īpašnieku viņš sevi uzskatīja.
