Ajatolla un karikatūras. Karikatūra 07/01/2023 CTXT
"2022. gada 8. decembrī mēs izsludinājām konkursu par Irānas Islāma Republikas augstākā līdera karikatūru. Mūsu nolūks bija atbalstīt irāņu cīņu par brīvību, izsmejot viņu reliģisko līderi no cita laikmeta, tādējādi noliekot viņu vēsturiskā aizmirstībā. Dažas nedēļas vēlāk, pēc vairāk nekā 300 karikatūru (un tūkstošiem draudu) saņemšanas, šeit ir mūsu uzvarētāju izlase.
Saskaņā ar šo tekstu Francijas satīriskais žurnāls Charlie Hebdo savā tīmekļa vietnē publicēja vairāk nekā trīsdesmit karikatūras, kuru galvenais varonis bija Ali Hoseini Khamenei.
Hamenei karikatūras ir publicētas īpašā izdevumā, kas veltīts 2015. gada 7. janvāra uzbrukuma astotajai gadadienai. Tajā dienā brāļi Šerīfs un Saīds Kukaši (Chérif and Saïd Kouachi) iekļuva satīriskā nedēļas izdevuma Charlie Hebdo galvenajā mītnē Parīzē un nogalināja divpadsmit cilvēkus. Astoņi no viņiem bija redakcijas darbinieki: pieci karikatūristi (Volinskis, Kabu, Honorē, Tignuss un galvenais redaktors Šarbs), korektors (Mustafa Ourrads), psihoanalītiķe (Elsa Kajat) un pretneoliberāli noskaņots ekonomists (Bernārs Maris, pazīstams kā "oncle Bernard").
Šie joki ir sadusmojuši Irānas varas iestādes, kas vērsušās pie Francijas vēstnieka, lai paustu savu noraidošo attieksmi pret šo karikatūru publicēšanu, cerot uz "kompensācijas pasākumiem no Francijas valdības puses".
Ziņu aģentūra EFE ziņo, ka Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Nasers Kanani (Naser Kanani) paziņojumā Francijas vēstniekam Teherānā norādīja, ka"Irāna nekādā gadījumā nepieņem apvainojumus pret tās svētumiem un islāma, reliģiskajām un nacionālajām vērtībām, un Francijai nav tiesību attaisnot citu musulmaņu valstu un tautu svēto vērtību aizskaršanu, aizbildinoties ar vārda brīvību".
Pēc tam Irāna paziņoja par Francijas Ārlietu ministrijas pakļautībā esošā Francijas Pētniecības institūta Irānā(Ifri) - kultūras organizācijas, kuras mērķis ir veicināt pētniecību arheoloģijas, humanitāro un sociālo zinātņu jomā - slēgšanu. Ikreiz, kad Irānas iedzīvotāji ir dusmīgi, viņi vienmēr vēlas nogalināt kaut ko kultūras jomā, lai nekļūtu pārāk civilizēti.
Kā vēsta aģentūra AP, simtiem protestētāju, tostarp semināru studenti, kliedza "Nāve Francijai" un apsūdzēja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par Irānas apvainošanu, vienlaikus aicinot Parīzi izbeigt "naidīgumu" pret Teherānu. Policisti, no kuriem daži, šķiet, turēja rokās Irānas augstākā līdera ajatollas Ali Hamenei attēlus, turēja protestētājus atstatu no vēstniecības ēkas, pie kuras viņi piedalījās demonstrācijā.
No turienes viņi pārgāja pie draudiem. Irānas Revolucionārās gvardes vadītājs "atgādināja" Francijai par uzbrukumu Salmanam Rušdi 2022. gada 13. augustā kā brīdinājumu.
15. janvārī Stambulā, Turcijā, grupa cilvēku piedalījās demonstrācijā, nesot plakātus ar attēliem pret žurnālu, ajatollas Ali Hamenei un Francijas prezidenta Emanuela Makrona karikatūrām.
Viņi ir sašutuši par kaut kādām karikatūrām. Es vienmēr esmu domājis, ka šīs valstis, karogi, reliģijas un simboli nav tik spēcīgi, ja vienkāršs joks var satricināt to vareno spēku.
Charlie Hebdo savu rīcību pamatoja 2023. gada 6. janvārī publicētajā rakstā, kuru pilnībā pārpublicēju šeit.
Satiriskā karikatūra, brīvības augstākais līderis
Pagājušajā mēnesī Charlie Hebdo izsludināja konkursu par Irānas Islāma Republikas augstākā līdera Ali Hamenei karikatūru zīmēšanu. Tas bija veids, kā paust atbalstu Irānas vīriešiem un sievietēm, kuri riskē ar dzīvību, lai aizstāvētu savu brīvību pret teokrātiju, kas viņus apspiež kopš 1979. gada. Tas bija arī atgādinājums, ka iemesli, kāpēc pirms astoņiem gadiem tika nogalināti Charlie karikatūristi un redaktori, diemžēl joprojām ir aktuāli. Tie, kas atsakās pakļauties reliģiskajam diktātam, riskē samaksāt ar dzīvību. Ko Šarbs, Kabu, Bernārs Maris, Volinskis, Tignouss, Mustafa Ourrads, Honorē un Elsa Kajata domātu šodien, redzot, kas notiek Irānā? Neviens nevar pateikt, bet mēs varam nojaust. Pēc astoņiem gadiem mēs vēl neesam dzirdējuši pēdējo par reliģisko neiecietību. Tā turpina savu drūmo darbu, neskatoties uz starptautiskiem protestiem vai visvienkāršāko cilvēktiesību ievērošanu.
Savā ziņā līdz mums nonākušās Augstākā līdera karikatūras ir turpinājums tam, ko nogalinātie Charlie karikatūristi vienmēr ir nosodījuši. Honorē 2000. gadā rakstīja sleju, atbalstot Irānas karikatūristu Niku Ahang-Kosaru, kuram draudēja gads cietumā un 74 sitieni ar pātagām par to, ka viņš attēlojis ajatollu Mohammadu-Taghi Mesbah-Jazbi kā krokodilu. Tajā laikā vairāki reformistu laikraksti Irānā bija pieprasījuši iesūdzēt šo amatpersonu tiesā par neslavas celšanu. Tas bija jau sen...
Iepriekš, 1993. gadā, Teherāna izsludināja karikatūru konkursu, aicinot karikatūristus uzzīmēt "Sātanisko vārsmu" autoru Salmanu Rušdi, lai "attēlotu patieso sazvērestību aiz zaimojošā romāna". Uzvarētājs saņēma 160 zelta monētas. Atbildē Charlie Hebdo publicēja 20 satīriskas karikatūras par Irānas Islāma Republiku. Galu galā, ja nebūtu konkursa, ko izsludināja Irānas ajatollas, kas vēlējās izsmiet Rušdi, iespējams, 13 gadus vēlāk nekad nebūtu ienācis prātā publicēt ne Muhameda karikatūras, ne arī šodien pašreizējā Irānas augstākā līdera karikatūras. Vismaz par to mēs varam viņiem pateikties.
Mēs saņēmām karikatūras no visas pasaules, pierādot tiem, kas vēl šaubījās, karikatūras universālo dimensiju un cilvēku pieķeršanos brīvībai reliģiskās patvaļas apstākļos. No vairāk nekā 300 iesūtītajiem zīmējumiem esam atlasījuši veiksmīgākos, oriģinālākos un iedarbīgākos. Katrā ziņā to visu nopelns ir tas, ka tie ir izaicinājuši autoritāti, kas uzdodas par Vadītāju, it kā Augstāko, kā arī viņa kalpu un algotu slepkavu kohortu. Acīmredzot balvu nevar iegūt, jo, piešķirot pirmo, otro un trešo vietu, faktiski tiktu devalvēta pārējo zīmējumu vērtība. Un vispār, kāda balva būtu tā vērta, lai uzdrošinātos pateikt "nē" reliģiskajiem tirāniem? Tomēr ir viena balva, ko neviens nevar ne nopirkt, ne dot, vienkārši tāpēc, ka tā ir nenovērtējama, un tā ir brīvība.
Saistītās:
